..kur likt..?

Ar draugu pārstaigājot Padomju savienības garnizona teritoriju atradām neizsprāgušu mīnu.
Nezinot,ko darīt,atstājām to neaiztiktu.Griezāmies pie vietējā brīvprātīgo zemessargu nodaļas vadītāja,kurš mums atbildēja,ka tas viņu neinteresējot.Jautājām,kam zvanīt un ziņot?Saņēmām atbildi,ka viņam vienalga.Radās jautājums-kas tad lai būtu ieinteresēts savākt dzīvībai bīstamus priekšmetus?Vērsāmies pagasta pašvaldībā-solīja kaut ko darīt-atstājām mīnas koordinātas.Pēc sešiem mēnešiem nekas nebija mainījies.Saņēmām neoficiālu ziņu,ka dēļ vienas mīnas,neviens nemobilizēsies-krīze valstī.Kā jau pieņemts mūsu valstī-kamēr neviens necietīs-neviens nerīkosies.Žēl,ka tā.

..es ar Dzintaru..

..ar Agri Zviedrijā..

..Sandijs,Klāvs,Dāvids un es (2007.)..

..ar māsu..

..es ar Mārtiņu..

..`omega-4` jaunieši pēc uzvaras(2006.)..

..un manis nebūs bijis,kad modīsies..

Es Tevi gribu – satikt-
Tu, nemaz nedzirdēsi..
Es Tevi gribu – aizsniegt-
Tu, nemaz neredzēsi..
Es Tevi gribu – mīlēt-
Tu, nemaz nemanīsi..
Un, cik diena kļūst garāka-
Tik, mēs kļūstam svešāki..
Man, ļoti gribas Tev patikt..
Man, ļoti gribas Tev klāt būt..
Man, negribas neko sacīt..
Man, negribas ko lūgt..

..ledus..

Kas sasala, kas izmainīja jūtas..?
Atcerējos, cik daudz mēs pieļāvām kļūdas,
Tādēļ tādas mokas,
Balss telefonā stostās,
Viss šķobās kā 6-dienas rītā kājas
Un rokas… atmiņās manās glāsta Tevi
Stāsti, sāgas, mīti klīst,
Vēlos, lai katru rītu līst,
Lai viss pelēks, miris,
Jo es Tev jau esmu miris-
Viss plūst un viss mainās,
Es tik palieku uz vietas..
Sastindzis gaidās,
Baidos, ko labot, mainīt, kādam dot
Nevaru Tev piedot..
Piedot..?
Kur lai rodu spēku – piedot..?
Visus Tavus grēkus..?
Tverties atmiņās – apnicis..
Vispār – kāpēc biju Tevi saticis..?